Blog

Ķīnas otrā diena - pēdējie 1000 kilometri

Otrajā dienā es pamodos Šanhajā un mans uzdevums bija pavisam vienkāršs pārvarēt pa šo dienu atlikušos ~tūkstoš kilometrus līdz Xiamen. Ceļojuma plāns bija pietiekoši vienkāršs un es par to neuztraucos.
IMG_9870IMG_9879
Pa ceļam no viesnīcas uz Šanhajas dienvidu dzelzceļa staciju es paēdu ātras brokastis un atradu arī China Mobile salonu kurā bija arī pāris darbinieki ar angļu valodas zināšanām. Pēc ilgam apspriedēm es pateicu, ka man vajag DAUDZ mobīlā Interneta un man piešķīra jaunu mikro-SIM karti priekš mana Nexus 4 (50 y = 5 Ls) ar lielāko Interneta paku ar 2 Gb mēnesī (100 y = 10 Ls). Vietējo mobīlo sakaru niances - tarifikācija vienmēr iet no pirmā datuma, līdz ar to man bija 2 Gb līdz mēneša beigām (24. marts - 1. aprīlis) un vēl 2 Gb no mēneša sākuma (otrajā ceļojuma nedēļā, kopā par 150 y (=15 Ls). Jebkādi zvani vai īsziņas ir tam pa virsu. Ienākošie zvani arī maksā naudu. Ja gribi zvanīt uz ārzemēm, tad jāiemaksā 1000 y (=100 Ls!!!) depozīts, ko es, protams, izlēmu nedarīt. Lecot uz priekšu pateikšu, ka ceļojuma beigās mans telefons tecās izlietojis tikai 400 Mb mobīlā Interneta, pateicoties bezmaksas Wifi viesnīcās, līdz ar to es šeit varēju ievērojami ietaupīt paņemot lētāku Interneta paku.
IMG_9893
Bez īpašiem sarežģījumiem atradu meklēto autobusu staciju pie Šanhajas dienvidu dzelzceļa stacijas un tiku iekšā autobusā un Ningbo. Šis autobuss ir par 1 stundu ātrāks nekā ekvivalentais ātrvilciens, jo ceļo pāri pasaulē garākajam vanšu tiltam.

View Larger Map
Diemžēl īpaši daudz nekā no tā es neredzēju, jo lija tik spēcīgs lietus, ka no tilta ar grūtībām bija redzamas pat pašas tilta vantis.
IMG_9897IMG_9902IMG_9914
Iebraucot Ningbo es sāku meklēt kurā vietā jāšķērso iela, lai tiktu no Ningbo autobusu stacijas uz Ningbo dzelzceļa staciju pāri ielai. Un te mani gaidīja viens ne pārāk patīkams pārsteigums - stacijas tur nebija. Precīzāk sakot - vēl nebija.
IMG_9917
Izrādījās, ka vilcieni patiesībā pietur pie Ningbo East dzelzceļa stacijas. Es nebūt nebiju vienīgais, kas mēģināja tikt no vienas uz otru. Tur bija cilvēku jūra. Pagāja gandrīz pusstunda pirms es spēju dabūt taksi (šoreiz oficiālo) un tajā iesēsties. Pagāja vēl pusstunda stāvot praktiski nebeidzamā sastrēgumā pirms taksis norbrauca tos 6 kilometrus starp stacijām. Jau man ierodoties bija par vēlu - pēdējais vilciens uz Xiamen jau bija aizgājis. Pulkstenis rādija 16:30. 800 km līdz Xiamen. Pēc ātras kartes apskatīšanās, saraksta pētīšanas un hieroglifu salīdzināšanas man izdevās noskaidrots, ka vēl ir vairāki vilcieni uz Fuzhou - tā novada galvaspilsētu kurā atrodas Xiamen. Pārliecinājos ar žestiem pie kasierēm, ka tā ir pareizā pilsēta, nevis tikai kas līdzīgi skanošs un grābu ciet biļeti uz to reisu uz kuru biļetes vēl bija. Atlika vien pusotras stundas nogaidīt stacijā un vēl 6 stundas pašā vilcienā, mēginot pa to laiku izdomāt kā es varētu pārvarēt atlikušos 300 km no Fuzhou līdz Xiamen lai paspētu uz nākošajā dienā pusseptiņos no rīta ieplānoto lidojumu uz Guilin. Stress, kur tu rodies?

Kīna pirmā diena - jautrība sākas

Ceļojums uz Ķīnu sākās mierīgi, var pat teikt miegaini, jo izlidošana bija paredzēta pus-piecos no rīta un, lai uzlabotu adaptēšanos citai laika joslai, biju izlēmis nakti izlaist. Tik sakrāmēju somas, saliku visu nepieciešamo kaķim un mīļoju viņu avansā līdz nāca klāt laiks izbraukšanai. Rīgas lidosta man ir bijuši ļoti ierasta vieta pāris pēdējos gadu, taču tik agri es to nebiju redzējis - pat AirBaltic business lounge vēl bija pilnībā slēgts. Atlika vien sēdēt praktiski tukšajā lidostā un lasīt uz Kindle speciāli sapirkto Dresden Files grāmatu sēriju. Pēc neilga pārlidojuma vēl pāris stundas jāpavada Šeremetjevo lidostā. Ielidojām mēs E terminālī un lai tiktu blakus esošajā F terminālī uz izlidošanu bija jāpastāv rindā uz pasu pārbaudi. Bija arī jāpagaida gandrīz pusstunda pirms pasu pārbaudītāji vispār ieradās. Par laimi man laika bija atliektiem galiem. Pati Šeremetjevo lidosta atstāja savādu iespaidu - it kā lidostas ēka ir liela, bet tā nezkapēc ir sadalīta simtos šauru un tumšu koridoru ar simtiem alkohola un cigarešu veikaliem, kas visi pārdot praktiski vienu un to pašu. Rīgas Melnā Balzāma gan tur nevienā no tiem veikaliem nemanīju.
IMG_9806
Lidojums uz Šanhaju bija bez īpašiem piedzīvojumiem - paveca Aeroflot lidmašīna, blāvas brokast/vakariņas, mazliet pagulēju. Uzreiz radās sajūta par to, ka stjuartes Aeoroflot lidmašīnā bija vēsākas attieksmē nekā AirBaltic. Taču no otras puses arī pasažieri ar saprātu spīdēja daudz mazāk, kā ierasts - gandrīz puse bija kājās un mētāja apkārt bagāžu vēl pirms lidmašīna bija piebraukusi pie geita, kur nu vēl apstājusies un izslēgusi dzinējus. Un tad šie ģēniji 10 minūtes stāvēja kājās gaidot kad tiks atvērtas lidmašīnas durvis.
IMG_9813
Arī šajā lidostā bija praktiski tukšs. Ielidojot pēc pusnakts izrādījās, ka nedz slavenais Šanhajas lidostas mag-lev vilciens, nedz metro tik vēlu vairs nestrādā. Atlika vien meklēt taksi uz viesnīcu. Te es pieļāvu taktisko kļūdu, ko es neveļu uz neizgulēšanos - es sekoju līdzi cilvēkam uniformā, kas izskatījās pēc lidostas darbinieka no aizvērtajām mag-lev vilciena durvīm uz solītā taksi pusi. Protams, ka izrādījās, ka taksis, pie kura mani aizveda ir neoficiālais. Un, protams, ka no manis gribēja noplēst 3-4 reizes vairāk nekā pienākas. Manas smadzenes bija nogurušas un es nolēmu paspēlēt līdzi. Mani atvedušais paskatījās uz viesnīcas adresi manis dotajā izdrukā un nosauca to angliski-nerunājošam šoferim, man tika nosaukta cena, es iesēdos un braucām. Līdz viesnīcai nācās braukt gandrīz pusstundu pa pilnīgi tukšām ielām un maģistrālēm. Vadītājs brauca ātri, bet ne īpaši trakāk par mūsu Rīgas taksistiem. Kad es pārliecinājos, ka viņš mani atveda pareizajā vietā es izmantoju mūžseno "es ir ārzemnieks, man vairāk arī nav" triku, lai nokaulētu brauciena maksu līdz tikai divreiz vairāk kā vajadzētu būt jau iepriekš ieliekot makā pareizo naudas daudzumu un tad rādot tukšu maku pēc tās summas noskaitīšanas. Nostrādāja ar. :) Tā nu es biju glaunajā Double Tree viesnīcā, kas man bija izmaksājusi vien pārdesmit latus, pārējo samaksājot ar HiltonHonors punktiem ko biju nopelnījis kad darbs sūtīja strādāt Londonā.
IMG_9822IMG_9864
Aiz loga bija jau gandrīz pus-divi naktī un nepatīkami vēss lietus (ok, +10 un lietus, kas ļoti pozitīvi atšķīrās no -5 un sniegs Rīgā un -10 un sniegs Maskavā, bet tomēr vēsi). Līdz ar to es aprobežojos ar bildēm no viesnīcas loga. Šanhaja būs jāapskata citā reizē.
IMG_9850

Twitter Weekly Updates for 2013-03-30 - 2013-04-05

    Twitter Weekly Updates for 2013-03-23 - 2013-03-29

      Twitter Weekly Updates for 2013-03-16 - 2013-03-22

        Ķīna - plānošanas stadija

        Pārāk sen neesmu bijis kārtīga atvaļinājumā, tāpēc iedvesmojoties no NR, Kažes un Lienes blogiem, kā arī izmantojot situāciju, ka tagad man ir draudzene, kas strādā un dzīvo Ķīnā, es nolēmu aizbraukt ciemos. Turklāt tā ir arī lieliska dāvana man pašam 30 gadu jubilejā.
        Pirmā plānošana bija visdārgāk ceļojuma komponente - aviobiļetes. Ņemot vērā to cik cītīgi es pašreiz strādāju, īpaši fleksibls ar datumiem es nevarēju būt. Noteicu izlidošanu uz 23. martu un lidošanu atpakaļ uz 7. aprīli. Ķīnā Lieldienas īpaši nesvin, tāpēc man nebūs tādas problēmas kādas bija Lieldienās Frankfurtē, kur ciet bija viss, izņemot vienu kebabnīcu. Toties man bija diezgan liela brīvība lidostas izvēlē. Ņemot vērā, ka mans galamērķis ir Xiamen osta tieši pretī Taivānai, es varēju izvēlēties ielidot jebkurā lidostā no Šanhajas līdz pat Hong Kongai. Es mēģināju izmantot visādas web lapas lidojumu plānošanai, taču beigu beigās visērtākais variants tomēr bija teksta fails ar lidostu kodiem un lidot.lv cenām.
        Gala variantā es nonācu pie tāda plāna - es lidoju abos virzienos ar Aeorflot caur Maskavu. Turpceļā es ielidoju Šanhajā, atpakaļceļā lidoju no Hong Kongas. Tas bija vislētākais variants (~400 Ls), turklāt mazliet vēl ietaupīju pērkot to visu vienā biļetē.
        Nākošais solis bija rezervēt 3 viesnīcas: vienu pirmajai naktij Šanhajā, otru pēdējajai naktij Hong Kongā un trešo uz visu ceļojuma laiku - vīzai, ko es pēc tam atcelšu.
        Tālākais plāns iekļauj:


        1. brauciens ar maglev vilcienu no Šanhajas lidostas uz centru

        2. brauciens ar autobusu no Šanhajas uz Ningbo pāri pasaulē garākajam vanšu tiltam

        3. brauciens ar ātrvilcienu no Ningbo līdz Xiamen

        4. pārlidojums no Xiamen uz Guilin un atpakaļ (~250 USD ar vietējo aviolīniju)

        5. Guilin apmeklējums ar obligāto nobraucienu pa Li upi līdz Yangshou (atpakaļ ar autobusu) un citām izklaidēm

        6. pāris dienu Hong Kongas apmeklējums

        7. oolong tējas plantācijas pie Xiamen

        8. apaļās dzimtas mājas pie Xiamen


        China plan
        Kad tas bija uzskicēts atlika vēl dabūt Ķīnas vīzu. Process bija tīri vienkāršs - izdrukājam aviobiļetes, apdrošināšanu, garo viesnīcas rezervāciju, dabujam no bankas izziņu par konta eksistenci (angļi valodā), paņemam no Ķīnas vēstniecības mājas lapu veidlapas PDF, aizpildām to datorā (ar roku rakstītas nepieņem!) un izdrukājam to arī, tad vēl vajadzīga vīzas fotogrāfija un pase. No rīta aizejot uz Ķīnas vēstniecību ir mazliet jāpastāv rindā, tad jāiedod vēstniecības darbiniekam dokumenti, jāatbild uz pāris jautājumiem - uz cik ilgu laiku vajag vīzu, cik steidzami, kā tiksiet no Šanhajas uz Hong Kongu (atbildēju, ar vilcienu, viņš pasmaidīja) un dabūju sarkanu cedeli. Tad nākošajā nedēļā (ja nav steigas) atnācu tur pat uz vēstniecību ar cedeli un 60 EUR skaidrā naudā un pie otra lodziņa ātri vien dabūju pasi ar jauno vīzu.
        Ceļojumu aģentūrām es vairs īpaši neuzticos - tur man ne tikai gribēja noplēst stipri vairāk naudas, bet arī pārliecināti teica, ka lidošanai caur Maskavu vajadzēs tranzītvīzu (manam lidojumam nevajag gan, pārbaudīju ar Šeremetjevas lidostu), ka vīzu ar divām iebraukšanām (lai varētu apciemot Hong Kongu un atgriezties) man neiedošot (muļķības) un arī aviobiļetes viņi paši nu nekādīgi nevarēja atrast tik labas, kā es varēju pasēžot stundiņu pie Interneta.
        Bagāžas plānā ir lielā mugursoma bagāžai, kas pārsvarā paliks viesnīcās vai pie draudzenes un mazā mugursoma ikdienas lietām.
        Paralēli es vēl sāku fundamentālo tīrīšanu savā foto lēcu kolekcijā un tā visa zooparka vietā iegādājos jauno Sigma 35mm F1.4 DG lēcu, kas arī būs vienīgā lēca, ko ņemšu līdzi uz Ķīnu. Bet par to lēcu būs jāuzbaksta atsevišķs raksts.
        Kopā no elektronikas plānā ir Canon 650D fotoaparāts (ar to Sigma lēcu un Canon zibspuldzi), AA batarejas zibspuldzei un to lādētājs, Nexus 4 telefons un vecais Nexus S telefons - vienā būs jāieliek vietējā SIM karte, ārējā USB batareja telefonu uzturēšanai pie dzīvības, darba portatīvais dators (darbs uzstāj) un Kindle. Vēl svārstos vai ņemt Nexus 7 līdzi, bet kaut kā neredzu jēgu.
        Vēļ svarīga problēma man bija kaķa un dzīvokļa pieskatīšana. Sarunāju ar kaimiņiem, lai viņi tur ausis vaļā un ziņo par trokšņiem, kas varētu būt ielaušanās mēģinājumi un arī sarunāju kurš no draugiem regulāri apciemos kaķi, lai viņam nav skumji divas nedēļas bez kompānijas. Un lai badā nenomirst arī :)
        Tagad vēl atliek savākt kādu apģērbu es beigās ņemu līdzi, kādus suvenīrus no Latvija vest Ķīnas latviešiem un to visu kārtīgi nosvērt un sadalīt pa somām un kabatām.
        Plāns - kā māja. Un gala rezultātā maksās kopā laikam arī līdzīgi :)

        Twitter Weekly Updates for 2013-03-09 - 2013-03-15

          Twitter Weekly Updates for 2013-03-02 - 2013-03-08

            Twitter Weekly Updates for 2013-02-23 - 2013-03-01

              Twitter Weekly Updates for 2013-02-16 - 2013-02-22

                Recent Posts

                Archive

                2017
                2016
                2015
                2014
                2013
                2012
                2011
                2010
                2009
                2008
                2007
                2006
                2005

                Categories

                Authors

                Feeds

                RSS / Atom